Ruhnu Vald

EST

ENG

LAT

Roņu salas hronika

...1689
1702...1798
1800...1919
Roņu salas pievienošana. Kaido Jansons
1920...1944
1945...

Roņu salas bibliogrāfija (izlase)

...1689

Pirms ~11.550 gadiem Baltijas ledus ezers savienojās ar okeānu, ūdens līmenis kritās, no jūras pacēlās Roņu sala.
~6500-6000 pr.Kr.- Ancilus ezera stadijas beigās Roņu salas platība ir daudzkārt lielāka kā šodien, šīs, tagad applūdušās, teritorijas atradās salas austrumu un ziemeļaustrumu pusē.
~6000-4500 pr.Kr.- Litorīnas jūras stadija, kad ūdens līmenis pacēlās un salas platība samazinājās. 4500 gadus pr.Kr. Roņu sala izveidojas kā pāris kilometru liela pakavveidīga sala, kura apņem seklu jūras līci. No tā laika sākās Roņu salas platības palielināšanās.
~5275-5070 pr.Kr.- Vecākie noteikta vecuma dati, kas ir iegūti pavarda vietās atrasto produktu struktūru pārbaudēs (1999). Tanī laikā daudzviet Rietumu jūras piekrastē mainījās cilvēku dzīvesveids. Piekrastē par vienu no svarīgākajiem medījamajiem dzīvniekiem kļuva ronis. Medību braucienos pa jūru atklāja vairākas salas. Uz tām uzbūvēja pagaidu medību nometnes, drīz tāda pastāvīga, visu gadu esoša medību nometne bija arī tagadējos Igaunijas ūdeņos Sāmsalā. Acīmredzot, jau tad Roņu sala tika izmantota kā medību nometnes vieta. Tā bijusi apdzīvota jūras krastā lēzenākajās un no vējiem pasargātākajās vietās. Sala deva iespēju sarūpēt malku uz vietas un atstāt turpat daļu ekipējuma līdz nākošajām medībām.
Šobrīd Roņu salā zināmas sešas akmens laikmeta apmetņu vietas. Dabiski, šis skaits ir tikai aptuvens, spriežot pēc cilvēku darbības pēdu kultūrslāņa izplatīšanās vietām tagadējā ainavā. Realitātē tas nozīmē to simtu, ja ne tūkstošu mazu sezonas medību nometņu un apstāšanās vietu atliekas. Acīmredzot, salā dzīvoja tikai maza grupa cilvēku, bet dzīvesvieta laiku pa laikam mainījās, kā cēlonis varēja būt malkas izbeigšanās tuvākajā apkārtnē, jūras robežu attālināšanās u.tml.
Pirmatnējo apmetņu izcelsmi palīdz paskaidrot īpaši Roņu salas IV apmetnes vietā atrastās māla trauku lauskas. Šī apmetne vai vismaz daļa no tās pieder agrā neolīta Narvas kultūrai. Roņu salā atrastās no māla lipināto trauku lauskas pieder Narvas keramikas grupai, kuru līdz šim pazina tikai Rietumigaunijas salās: Sāmsalas Kinnu un Hījumā Kipu I apmetnēs. Visticamāk, ka šejienes kolonizācija sākusies no Sāmsalas. Kālab toreizējie salinieki devās tik garos roņu medību braucienos? Vai iemesls bija tautas skaitliskā palielināšanās laikā, kad apkārtējo roņu populācija samazinājās vai pat iznīka vispār, to nav iespējams noteikt pēc esošā materiāla. Katrā gadījumā, Roņu salas atradumi norāda uz to, ka akmens laikmeta roņu mednieki devās ļoti tālos medību braucienos.
Kad uz Roņu salu atnāca dzīvot zviedru pastāvīgie iedzīvotāji, tas nav zināms.
~700-100 g. Datējams ovāli apstrādātais akmens (atrasts 1924.g.).
1310-1320 g. Datējamas vienai no pirmajām Roņu salas baznīcām piederējušās trīs koka skulptūras: sēdoša madonna ar bērnu, sēdoša madonna un sēdošs bīskaps (aplūkojamas Latvijas Vēstures muzejā Rīgā).
1341 - Kurzemes bīskapa Johannesa raksts 28. jūnijā, ar kuru bīskaps atļauj Roņu salas zviedriem dzīvot un pārvaldīt īpašumu pēc zviedru likumiem.
1350 - Zviedru rakstījajā avotā “Gutasāgā” (Gotladiešu sāga) atrodams interesants vēstījums, ka kaut kad (!) pārapdzīvotības dēļ no Gotlandes aizgājuši daļa iedzīvotāju un apmetušies Dagaithi salā; to uzskata par Hījumā (Dagö). Daļa ceļotāju taču varēja apmesties arī Roņu salā? Laika ziņā tas būtu iespējams. Tomēr Roņu salas baznīcas desmitās tiesas noteikumi un somu un igauņu arklu tipu līdzība norāda uz to, ka ieceļotāji bija no Somu jūras līča ziemeļu piekrastes.
1410-1420 g. Datēts krucifikss, kas kādreiz piederējis Roņu salas baznīcai (tagad atrodas Stokholmas Vēstures muzejā).
1558 - Sala pievienota Kurzemes hercogistei.
1621 - Miris pirmais vēsturē zināmais Roņu salas draudzes mācītājs. Viņa vārds ir Hans Homodt. Tajā pašā gadā sala pievienota Zviedrijas karalistei.
1623 - Roņu sala pakļaujas brīvkungam, valsts padomniekam un valsts admirālim karaļa Kārļa IX dēlam Karlam Karlsonam Gillenhjelmam [Carl Carlsson Gyllenhjelm]. Valsts admirālis ar Roņu salu bija iepazinies jau divus gadus iepriekš. Viņš palika Roņu salas vēja aizsegā ar vienu daļu kuģu no zviedru flotes, kura vēlāk ieņēma Rīgas pilsētu; pārējos kuģus, tai skaitā Gustava II Ādolfa kuģi, vētra aizdzina uz Pērnavu.
1624 - Roņu salā ir 18 saimniecības un 120 iedzīvotāji. Visbagātākā saimniecība ir uzrauga Jakoba Bartelssonam: 7 pūrvietas rudzu, 3 pūrvietas miežu, 8 zirgi, 1 kumeļš, 12 slaucamas govis, 2 vērši, 4 bullīši, 6 teļi, 15 aitas, 7 cūkas un 3 zosis.
1626 - 16. jūnijā Gillenhjelms atļauj Roņu salu iznomāt kādam vācu izcelsmes kungam Īzakam Bohnam [Isak Bohn].
1627 - Vecākā Roņu salas ģeogrāfiskā karte, to zīmējis Olofs Holgerssons.
1643 - Draudzes mācītājs ir Arvidus Petri.
1643-1644 Uzbūvēta Roņu salas svētās Magdalēnas koka baznīca. Pēc tradīcijas baznīca nosaukta pirmā tajā kristītā bērna vārdā. Uz portāla ir lasāmi gadaskaitļi 1644-1851. Beidzamajā gadā baznīca ir tikusi remontēta.
Šinī gadā Stokholmā izdota grāmata "Upplivade Aska" ("No pelniem cēlies), tajā pirmoreiz literatūrā pieminēta Roņu sala.
1645 - Atsūtīts pastāvīgs Roņu salas draudzes mācītājs zviedrs Johannis Ubboberus. Līdz tam dievkalpojumus pāris reizes gadā noturēt brauca mācītājs no Ārlavas (Erwahlen) draudzes Kurzemē.
Šī gada 21.jūnijā Karls Karlsons Gillenhjelms dāvina Roņu salas baznīcai 1618.g. izdotu Gustava II Ādolfa folio formāta Bībeli ar pašrocīgu ierakstu.
1646 - Pēc Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa pavēles uzbūvēta bāka Roņu salas Pärsi piekrastē (salas ZR).
1649 - 25. jūnijā admirālis Gillenhjelms paziņo Roņu salas iedzīvotājiem, ka turpmāk viņi maksās 150 valsts dālderus par renti. Līdz šim Roņu salu rentējušo vācieti Īzaku Bohnu piespiež aiziet.
1650 - Miris zviedru draudzes mācītājs Ambernus Mauraeus. Sirves un Roņu salas bāku inspektors H. fon Stegelings [H.von Stegeling] lūdz valsts admirālim iznomāt viņam Roņu salu, solot par to maksāt 250 valsts dālderu līdzšinējo 150 valsts dālderu vietā.
1653 - Miris zviedru draudzes mācītājs Ambernus Mauraeus. Sirves un Roņu salas bāku inspektors H. fon Stegelings [H.von Stegeling] lūdz valsts admirālim iznomāt viņam Roņu salu, solot par to maksāt 250 valsts dālderu līdzšinējo 150 valsts dālderu vietā.
1655 - 19.jūnijā Roņu salas vīri aizsūta karalim uz Stokholmu vēstuli ar lūgumu, ka maksās šo renti karalim, nevis fon Stegelingam. Vēstuli paraksta ar dzimtu piederības zīmēm. Acīmredzot viņu lūgums ticis uzklausīts, jo pēc tam Roņu salas iedzīvotāji varēja brīvāk un mierīgāk dzīvot. Šajā gadā Stokholmā noslēdz rentes līgumu par 250 valsts dālderiem.
1676 ja 1677 - Roņu salai uzbrūk pirāti.
1682 - Aizsāktas Roņu salas vecākās baznīcas grāmatas. Tamdēļ, ka pirmā lapa tikusi sadedzināta, ieraksti sākas no 1683. gada 7. novembra un turpinās līdz 1762. gada 28. maijam. Otru baznīcas grāmatu raksta no 1776. līdz 1835. gadam.
1684 - Salas grāmatvedis ir vārdā Andreas Utter. Šinī gadā vietējie iedzīvotāji purvā (pie tagadējās bākas) atrod vecas koka laivas atliekas, uz tām bija saglabājies laivas vārds “RUNÖ”. Pēc nostāstiem, no tās sala dabūjusi savu nosaukumu.
1688 - No darba aiziet zviedru draudzes mācītājs Oluf Fontini.
Šajā gadā draudzes mācītājs ir Peter Ottenius, kurš strādā salā līdz 1694. gadam.
1689 - Roņu salā notiek baznīcas tiesa. Tās priekšsēdētājs ir leitnants Andreas Lindeberg. 5.novembrī tiesa Buller māju iedzīvotājam Matīsam [Mathis] par vardarbību pret Skallus māju iedzīvotāju Mariju piespriež iemaksāt baznīcai 1½ valstsdālderi.
1692 - Roņu salas skolotājs ir vīrs vārdā Lexilius.
1694 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Gunnar Follenius (amatā līdz 1702. gadam).
1695 - Sastādīts pirmais pilnīgais Roņu salas baznīcas inventarizācijas protokols, norādot īpašumus un skaidras naudas līdzekļus.
1697 - 27.janvārī par ķesteri iecelts Evert Peterson Hohlinger. Šajā dienā baznīcas konvents pieņem sekojošu lēmumu: “Ja draudzes mācītājs ir saslimis vai aizbraucis, ķesterim svētdienās un svētku dienās jālasa postillas lasījumi no sprediķu grāmatas, tas pats jādara arī tad, kad draudzes mācītājs ir miris, bet par 20 nedēļu ilgu lasīšanu viņš saņem no mācītāja vai mācītāja sievas vienu pūru rudzu.
Šis gads dod liecību, ka baznīca saņem zināmu daļu no kuģiem, kuri uzskrien uz sēkļa.
Roņu salā ir 34 saimniecības un 293 iedzīvotāji.
1689 - Vētas laikā Rīgas jūras līcī bojā iet viena Roņu salas laiva ar pieciem cilvēkiem.
Šinī gadā Roņu salā ir dienesta mežsargs – pirmais zināmais Igaunijā.

1702...1798

1702 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Jonas Drothenius (amatā līdz 1726. gadam). Salas grāmatvedis tad ir Matts Ellerbusk.
1704 - Nelaimes gadījumā nodeg divas saimniecības.
1707 - Kāds vīrs no Wirmo (Mynämäe) draudzes Somijā ierodas Roņu salā, apprec kādu zemnieka atraitni un paliek salā uz dzīvi.
1708 - 5.jūlijā salā ierodas krievu karaspēks un uzvar Zviedrijas garnizonu. Zviedru komandants, leitnants un divi karavīri krīt, pārējie tiek ievainoti.
1710 - 31.maijā Pērnavas bīskaps Gabriel Skragge veic baznīcas inventarizāciju, tas ir kā pierādījums tam, ka Roņu sala vēl nav Sāmsalas pakļautībā.
Šajā gadā salu patukšo mēris, ar to no septembra sākuma līdz 1. decembrim miruši 213 cilvēki un dzīvi paliek tikai 80.
1712 - Roņsalieši saņem Krievijas Ķeizariskās Majestātes aizsardzības un brīvības rakstu.
1713 - Tiek dots uzticības un padevības zvērests Krievijas caram Pēterim Pirmajam. Roņu salu apstiprina kā Sāres apriņķī iekļautu administratīvi patstāvīgu draudzi.
1714 - Draudzē tiek veikta izmeklēšana par iespējamajām notikušajām burvestībām.
1722 - Atklāts, ka toreizējais maksu iekasētājs Ellerbusk bija darbojies negodīgi pret kroni un draudzi.
1723 - Strīdi starp draudzes mācītāju un draudzi jautājumā par ziedojumiem draudzes mācītājam.
1726 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Alexander Holmqvist (amatā līdz 1729. gadam).
Šajā gadā pēc mēra, kas pirms 16 gadiem izpostīja salu, iedzīvotāju skaits jau sasniedz 132 cilvēkus.
1727 - Majors de Basseritz dod pavēli par jauna draudzes nama celtniecību, tam draudze pretojas (draudzes namā tad ir 9 istabas un virtuve).
Šajā laikā izdod pirmos noteikumus par roņu medību komandām.
28.jūlijā ar laivu no Rīgas ierodas Valmieras zemes galva Ādolfs Stakelbergs. Viņam līdzi ir ķeizariskās valdības pilnvara veikt uzraudzību pār Roņu salas policijas un saimniecības lietām, tāpat saņemt no draudzes uzticības zvērestu. Nākošajā dienā šādu uzticības zvērestu dod visi vīrieši, kuri saņem dievgaldu baznīcā pie altāra.
1728 - Roņu salas mācītājs Alexander Holmqvist kļūst par draudzes tiesas priekšsēdētāju.
1729 - 1.janvārī notiek t.s. „vislielākās nepatikšanas”. Brīvlaistais Īzaks Jons [Isaac Jons] bija Jaungada rītā piedzēries un pēc tam aizgājis uz baznīcu. Sprediķa laikā viņš sāka skaļā balsī draudzes mācītāju aizrunāt, kad tas ar roku iesita pa kanceli, lai modinātu guļošos klausītājus. Tad Jons teica: “Trāpi, trāpi vai sit labāk, sit labāk. Mägsi māju suns, kad tam ir kucēni, prot tikpat labi riet kā tu, mācītāj!” Pēc tam viņš nospļāvās mācītāja virzienā. Par to Jonam piesprieda atbildēt pēc 1686.gada zviedru likuma14.paragrāfa 6.punkta, kas attiecās uz svētdienas kārtības pārkāpumu. Viņam piesprieda sēdēt četras svētdienas pēc kārtas ar soda siekstā ieslēgtām kājām, tāpat maksāt baznīcai naudas sodu piecus valsts dālderus. Tiesas spriedumu tūlīt izpildīja.
Šajā gadā Ruhnu ciemā ieklīst vilki, kuri bija atnākuši pa ledu no Kurzemes mežiem. Vilki nodara salā lielus zaudējumus, pirms roņsalieši tos padzen.
1730 - Draudzes mācītājs ir Igaunijā dzimušais Anton Kroll (amatā līdz 1738. gadam).
1731 - Salā plosās epidēmija.
Ar šo gadu ir datēts vecajā koka baznīcā esošais ģērboņa vairodziņš ar koktēlnieka Johana Mertensa vārdu.
1734 - Draudzes mācītājam Antonam Krollam zvanot, ar nazi viņam uzbrūk baznīcas pērminderis. Lieta izbeigta.
1735 - 1.janvārī 80-gadīgajam Pēram Joransonam [Peer Jöransson] arī vajag baznīcas sodu izpirkt, jo viņš svētdien bija aizslēdzis baznīcas durvis mācītāja priekšā, kā arī gadu un 1 dienu viņš bija izvairījies iet pie dievgalda.
1738 - 1.martā Roņu salā notiek slepkavība. Augstākminēto mācītāju Antonu Krollu nošauj paša znots - karodznieks (praporščiks) un ķirurgs - Gotfrīds fon Gilsens.
1739 - Draudzes mācītājs ir Johann Nicolaus Reuter (amatā līdz 1756. gadam).
1740 - Draudzes sapulce nolemj turpmāk neaizstāvēt bēgļus.
Šajā gadā draudzes mācītājs samierina strīdu, kas bija radies piekrastē avarējušā kuģa dēļ.
Dejošana kāzās aizliegta bez ierunām.
1741 - 17.maijā, Lieldienās, Roņu salu sasniedza ziņa par ķeizarienes Annas Ivanovnas nāvi. Draudzes mācītājs deva pavēli zvanīt dvēseles zvanu. Zvana zvanīšana tomēr nenotika, jo maksu iekasētājs Joh.Mattson Ellerbusch bija sev sagādājis tiesības aizliegt dvēseles zvana zvanīšanu un ķesteris aizliegumam paklausīja.
10.oktobra rītā roņsalieši pamana jūrā divas buras un viņus pārņem panika un bailes. Viņi savas mantas ātri ved mežā, baidoties, ka ieradušies kuģi no Somijas. Kad šie kuģi ierodas salā, izrādās, ka tie ir atsūtīti no Salacgrīvas ciema Vidzemē, lai sameklētu bēgļus.
Šī gada 7.novembrī pienāk ķeizara manifests par kara pasludināšanu ar Zviedriju, tāpat otrs par Zviedrijas pavalstnieku drošību.
Šī paša mēneša 27.dienā Roņu salā svin pateicības svētkus par Somijā gūtajām uzvarām.
1742 - 6.maijā roņsalieši dod padevības un uzticības zvērestu Viņas Ķeizariskajai Majestātei Elizabetei Petrovnai.
1743 - Draudzes sapulcē parādās spītīgums, neskatoties uz attiecīgu pavēli (salenieki negrib uzņemties jauna draudzes nama būvi).
Šajā gadā roņsalieši dod uzticības zvērastu Viņa Ķeizariskajai Augstībai lielkņazam Pjotram Fjodorovičam.
1744 - Starp mācītāju un iedzīvotājiem gadās strīdi par draudzes mācītāja atalgojuma jautājumu. Strīdu sācējus soda un Kuresārē tiem piespriež miesas sodus.
1749 - Kāds zemnieks nelaimīgi mirst zem koka, kuru viņš kroņa mežā bez atļaujas bija nocirtis.
18. novembrī plosās nepieredzēta vētra, kas dažu minūšu laikā izrauj no zemes un salauž vairākus tūkstošus koku. Kaitējumi nodarīti arī daudzām ēkām. Vējš norauj jumtus visām mājām.
1750 - Krievijas Admiralitātes uzdevumā pamatīgi pēta jūras dibenu apkārt Roņu salai un izliek jūras zīmes.
Šajā gadā iedzīvotāju skaits sasniedz 190 cilvēkus.
1751 - Tradicionālajā draudzes sapulcē janvārī salas iedzīvotājiem no jauna iekrīt acīs mācītāja augstprātība, nekaunība un draudi sakarā ar viņa atalgojumu, šoreiz par to runā Henriks Bullers. Tāpēc, kad vēlāk draudzes mācītājs sūdzas guberņas kancelejā Kuresārē, atnāk rezolūcija, kas apskata mācītāja atalgojumu.
Šajā gadā dažiem netikumīgiem draudzes locekļiem liek dot baznīcai zvērestu.
Šajā gadā veikts lielāks remonts Pärsi bākā.
1752 - Draudzes sapulce nolemj uzbūvēt jaunas vējdzirnavas. Šajā gadā pienāk no Kuresāres rezolūcija, kas uzliek par pienākumu draudēt zemniekiem ar pēršanas sodiem desmitās tiesas nemaksāšanas gadījumā.
1753 - 17.decembrī pulksten 22.00 virs salas redzams meteors, liels kā ugunslode.
1754 - Baznīcas konventā aktualizējas jautājums par jaunas baznīcas celšanu vai vecās izlabošanu. Tiek veikts Roņu salas koka baznīcas torņa remonts. Šajā gadā taksēts Roņu salas mežs, pie tam izdots aizliegums gāzt kokus bez mācītāja atļaujas.
1755 - Roņu medību laikā noslīkst seši cilvēki.
Šajā laikā atkal paceļas jautājums par baznīcas izlabošanu. Baznīca remontēta. Šajā gadā ir darināti koka baznīcas kancele un altāris.
1756 - Draudzes mācītājs ir Immanuel Reuter, J.N.Reutera dēls (amatā līdz 1766. gadam).
1757 - Draudzes sapulcē nolemj, ka neviens nedrīkst turpmāk runāt par buršanu un nevienam ar to draudēt. Tāpat 25.janvārī draudzes sapulce aizliedz zēniem jebkādu tabakas smēķēšanu. Meitenes tiek stingri brīdinātas nepievilināt pie sevis zēnus ar degvīnu.
Šī gada 16.novembrī salā ierodas leitnants vārdā Johans Ādolfs fon Veimārs [Johan Adolf von Weimar], seši karavīri un viens unteroficieris. Kompānija bija atbraukusi ar diviem kuģiem no Kuresāres ar barību kroņa zirgiem. Karavīri uzsāka darīt salā dažādas vardarbības. Jau 6. decembrī viena Roņu salas laiva ar septiņu vīru komandu brauc uz Kuresāri lūgt varas pārstāvjus aizsargāt pret fon Veimāru un tā karavīriem. Taču bija redzams, ka vīri nedabūja jel kādu aizstāvību.
1758 - Fon Veimāra vardarbība un pretlikumīgā rīcība pieaug. Draudzes mācītājs jūt, ka viņam ir pienākums sūtīt divpadsmit zemniekus pa ledu uz Kuresāri ar sūdzību. Taču acīmredzot arī šoreiz vīri palīdzību nedabū. 28.augustā karaspēka vīri aizbrauc no Roņu salas zemes. Bet pirms tam bija viņu draudzes mācītāja prombūtnē draudzes mājā viss tiek izdemolēts un izlaupīts, fon Veimārs pat iztukšo un sadedzina draudzes mācītāja tā gada ražu un augošo labību. Arī roņsalieši palīdz fon Veimāram.
1759 - Tirgotājs Brendels [Brendel] no Ventspils atved salai degvīnu. Degvīns ir par cēloni daudzām nekārtībām un tautas spītībai pret draudzes mācītāju, kuram pat netiek piešķirta laiva braucienam uz Kuresāri.
1760 - Divas meitenes noslīkst, kad viena roņsaliešu laiva saduras ar Krievijas kuģi. Pārējos laivā esošos Krievijas kuģa komanda izglābj.
Šajā gadā darba roku trūkuma dēļ draudzes mācītāja laukos paliek nepļauta labība un pļavās netiek sagatavots siens.
1761 - Starp zemniekiem izceļas kautiņš, tā cēlonis ir Kurzemes degvīna baudīšana. Daudzas sievietes apsolās atbrīvoties no savas miesas augļa ar kaitīgiem līdzekļiem.
Šajā gadā piedzimst trīs pāri dvīņu, no kuriem viens pāris nomirst.
Draudzes mācītāja lauki tiek pilnībā apsēti.
1762 - 28.maijā Kuresāres konsistorija nopietni brīdina draudzes mācītāju. Mācītājam jābūt paklausīgam priekšniecībai un jātur Roņu salas tautu zem Dieva kārtības un sludināšanas.
1767 - Draudzes mācītājs ir Baltijas izcelsmes Peter Johann Lindemann (amatā līdz 1795. gadam).
1770 - 7.jūlijā tiek noteikts, ka katram Roņu salas "vaļiniekam" ražas vākšanas un pļaujas laikā trīs dienas jāstrādā baznīcas labā ar savu maizes maisu, tāpat, viņa sievai ziemā ir jāsavērpj trīs mārciņas linu.
1774 - Draudzes mācītājs liek no altāra noņemt trīs vecus pirmsreformācijas laika koka tēlus. To vietā viņš liek novietot koka krucifiksu, kas bija gleznots un sudrabots, ar ziedu kātiem un kardināla krusta formu uz koka pamata. Tas ir kā pierādījums, ka jau pirms Reformācijas Roņu salā bija draudze un baznīca.
1778 - Būvējot baznīcai piebūves, zemnieku vidū izceļas nekārtības.
1781 - No Zviedrijas Roņu salā ierodas ieroču kalējs Svens Runbergs [Sven Runberg], kurš māca roņsaliešus izgatavot bises.
1782 - 22.maijā 28 gadu vecumā nomirst augstākminētais Runbergs, iespējams, no ļaunprātīgas spirta lietošanas.
1786 - Salā dzīvo pieci vaļinieki.
Šajā gadā Roņu salā uzturas viceadministrators majors Šlihtings [Schlichting]. Viņš samazina vaļinieku skaitu līdz vienam tādejādi, ka iekārto abiem vaļinieku pāriem savas personīgās mājas.
1795 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Nikolaus Malmgren (amatā līdz 1806. gadam).
1798 - Roņsaliešus pakļauj rekrūšu došanai. Taču visi ciema iedzīvotāji vāc naudu, ar kuru rekrūšus izpirkt brīvībā. Šī naudas vākšana notika gadījumā, ja rekrūtim pašam nebija naudas. 1842.gadā atpirkšanās nauda sasniedza jau 1000 rubļus. Kad attiecīgā summa bija samaksāta, varas pārstāvis Rīgā iedeva brīvlaišanas rakstu.
Šajā gadā Roņu salas karte publicēta L.A.Mellīna "Vidzemes atlantā".

1800...1919

1800 - No Sāmsalas Roņu salā ierodas pirmais dzirnavnieks.
1804 - Ruhnu ciema vidū uzcelts cietums ar divām telpām. Pagasta vecākajam ir tiesības tur ieslēgt cilvēku uz 24 stundām.
1807 - Draudzes mācītājs ir soms Gustav Magnus Elephant (amatā līdz 1819. gadam).
1810 - Spēcīgā vēja dēļ ūdens paceļas tik augstu, ka sala ir sadalīta divās daļās. Vētra iznīcina lielu daļa meža.
1820 - Draudzes mācītājs ir soms Gustaf Forssell (amatā līdz 1836. gadam).
1821 - 21.aprīlī pirmā publikācija par Roņu salu igauņu valodā (laikrakstā "Merahva Näddala-leht").
1824 - 1.maijā pirmais apraksts par Roņu salu latviešu valodā - Karla Frīdriha Vatsona "Ruhnu semme, jeb Rohņu salla – isteikšana" ("Latviešu Avīzes").
1826 - Herolds Carl Friedrich Bienenstamm savā Baltijas guberņu ģeogrāfiskajā pārskatā piemin, ka Roņu salā iznīcināti turp no Kurzemes emigrējušie vilki.
1836 - 21.maijā izdod noteikumus par uz sēkļa nokļuvušajiem kuģiem un par tiem, kuri pieķerti, ka tos apzaguši, vai noklusējuši, ka preces no kuģa pie kāda redzējuši, pirkuši un pārdevuši, vai ir bijuši klāt pie pirkšanas un par to ir klusējuši. To visu uzskatīja par zagšanu un vainīgajam Kuresārē kārtības tiesa piesprieda visbargāko sodu, viņam bija jāsamaksā par to ar savu dzīvību.
Liela vētra iznīcina daļu meža.
1838 - Draudzes mācītājs ir soms Johan Bröcker (amatā līdz 1841. gadam).
1841 - Draudzes mācītājs ir soms Fredrik Joachim Ekman (amatā līdz 1842. gadam).
1842 - Iedzīvotāju skaits ir 389, tai skaitā 207 vīrieši un 182 sievietes. Šajā gadā ir Roņu salā ne mazāk kā 272 bises, no tām 11 viena vīrieša īpašumā.
1845 - Draudzes mācītājs ir soms Carl Hellen (amatā līdz 1855. gadam).
1847 - Roņu salā vēl joprojām nav neviena pulksteņa, tikai viens smilšu pulkstenis. Roņsalieši veic darbus pēc saules, kuras gaitu viņi bija sev precīzi noskaidrojuši pēc kompasa un priekšmetu ēnām.
Roņu salas mācītājs Fredric Joachim Ekman savā grāmatā nosauc desmit salā augošās augu sugas, vērš uzmanību uz salas austrumu un rietumu pusēs atšķirībām un nepārtraukto zemes izcelšanos no jūras.
1851 - Pabeigta t.s. Bākas muiža, šodien arhitektūras piemineklis un Ruhnu Robežsardzes kordona māja.
1854 - Kāda Francijas karakuģu eskadra izmet enkurus Limo piekrastē. Akā, kuru matroži izrok Limo piekrastē, ir labs ūdens. Tāpat labs dzeramais ūdens ir bākas tuvumā raktajā akā.
1857 - Draudzes mācītājs ir soms Johan Erik Emanuel Telenius (amatā līdz 1862. gadam).
1860 - Roņu salas augu valsts senākais apraksts, to veicis Arthur Baron von Sass.
1862 - Draudzes mācītājs ir soms Axel Gabriel Ylander (amatā līdz 1866. gadam).
1864 - Pēc superintendenta A. fon Šmita [A.v.Schmidt] ziņām Roņu salā dzīvo 175 zirgi, 200 liellopi un vairāk nekā 200 aitas. Piedevām apmēram 100 suņi.
1865 - Vasarā nodeg baznīcas draudzes māja.
1870 - No cietzemes uz Roņu salu atvesti divi eži.
1871 - Draudzes mācītājs ir soms Adolf Fredrik Dreijer (amatā līdz nāvei 1892. gadā. Apbedīts Roņu salā.).
1873 - Põhjalas muzeja dibinātājs Artur Hazelius iekļauj publicista Claes Lundīna rakstu “Igaunijas piekrastēs un Roņu salā atrodamās ievērojamākās seno zviedru koloniju pēdas, kuras draudzē vajadzētu saglabāt” savā programmā un atzīmē to arī Põhjalas muzeja statūtos.
1875 - Uzbūvē jauno draudzes māju. (vecais draudzes nams nodeg 1865.gadā). Sākot ar šo gadu darbojas draudzes nama skola (baznīcas skola).
1877 - Haubjerres kalnā uzbūvēta bāka, tā samontēta no Francijas rūpnīcā Le Havre izgatavotajām metāla detaļām.
1892 - Draudzes mācītājs ir soms Kaarlo Julius Kalpa (amatā līdz 1896. gadam).
1894 - Kādreizējais cietums tiek slēgts un turpmāk to nolemj izmantot par cūku kūti.
1897 - Draudzes mācītājs ir soms Oskar Ferdinand Sevelius (amatā līdz 1902. gadam).
1900 - Pastorātā ir 6-gadīga skola. Māca lasīšanu, rakstīšanu un arī rēķināšanu.
1902 - Vairaki roņsalieši iesniedz konsistorijai sūdzības vēstuli pret savas draudzes mācītāju ar 7. punktiem:
   1.Draudzes mācītājs nepareizi māca evaņģēliju.
   2.Māca bērnus būt nepaklausīgiem pret vecākiem.
   3.Māca sievām būt nepaklausīgām pret saviem vīriem.
   4.Draudzes mācītājs ir ņēmis lietošanā aizdomīgu dziesmugrāmatu.
   5.Viņš atstāj daļu cilvēku bez dievgaldu sakramenta.
   6.Draudzes mājā vairāk nedod šņabi, kad atnes desmito tiesu.
   7.Draudzes mācītāja darbība ir bīstama Roņu salas sabiedrībai.

1907 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Augusts Ceterkvists [August Zetterqvist] (amatā līdz 1915. gadam).
1908 - Draudzes mācītājs kā priekšsēdētājs ierosina, ka meitenēm turpmāk ir jāguļ tajā pašā telpā, kur vecāki, lai viņas tiktu uzmanītas, jaunajiem puišiem un meitenēm aizliegts naktī apkārt skriet un viņiem jāiet gulēt vienā laikā ar vecākiem.
1909 - Cik zināms, pirmoreiz tiek minēts par žurku eksistēšanu Roņu salā.
1910 - Salā ierīko telegrāfa centrāli.
Šajā gadā rok grāvi, lai nosusinātu Bassjkiarres ezeru un līdz ar to pazūd arī Roņu salas vienīgais strauts, kurš plūda caur ciemu salas vidienē un ietecēja jūrā pie Pärsi raga.
Vētra salas ziemeļu galā nolauž apmēram 500 koku.
1912 - 20.jūlijā iesvētīta Roņu salas jaunā baznīca.
1915 - 18.aprīlī Roņu salā izsēžas Vācijas jūras karaspēks. Krievus padzen, un sala nonāk vācu pakļautībā.
1917 - 13.oktobrī I Pasaules kara uzbrukuma gaitā salā piezemējas hidroplāni ar vācu desantniekiem, tas ir pasaulē pirmais šāds desants.
1918 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Nils Linderstam (amatā līdz 1919. gadam).
1919 - 16.februārī Rīgas jūras līcī Roņu salas vīri izglābj Somijas karavīrus no dreifējoša ledus gabala.
Šī gada 8.maijā salā ierodas Igaunijas militārie pārstāvji.

Roņu salas pievienošana Kaido Jaanson
Tänapäev nr 35, august 1991

Viss atkārtojas. Vienmēr Roņu salu ir vajadzējis kam pievienot. Reiz Igaunijai, reiz Latvijai, reiz Sāmsalai, reiz Pērnavas zemei. Kā 1919 tā 1991. Šodiena dzimst no pagātnes. Un tāpat tā arī atkārtojas. Tagadējo lietu gaitai es neesmu varējis īpaši sekot, manuprāt, par pagājušo es zinu vairāk. Par Roņu salu ir rakstīts vairāk kā par daudzām citām Igaunijas daļām. Aprakstīta ir arī savā laikā notikusī Roņu salas „apvienošanās” ar Igaunijas Republiku. Taču bieži šie apraksti ir pamatojušies uz pašu autoru, vai, vēl biežāk, uz citu atmiņām, bet atmiņa notikušo notikumu restaurēšanā nav daudz labāks palīgs par fantāziju.
Sekojošais apraksts balstās uz Igaunijas Valsts arhīvā saglabātajiem tā laika dokumentiem. Zināmā mērā tie ir papildināti arī ar tā laika publikācijām. Uzreiz saku, ka tas nav visaptverošs apskats par notikušo. Mēs neapskatīsim Igaunijas un Latvijas strīdu sižeta līniju. Roņu salas apvienošanā ar Igauniju būtiska loma bija arī pašiem roņsaliešiem un mazliet arī Zviedrijai. Pamatuzsvars krīt uz to. Bet šie fakti un problēmas ir līdz šim arī vismazāk apgaismoti.
1919. gada janvārī Igaunijas Republikas Pagaidu Valdība pieņem sekojošu lēmumu: “Atzīt Roņu salu par Igaunijas Republikas daļu”. Lēmumam bija simbolisks raksturs - ziemā sala ir jūras gūstā un nebija neviena, kurš varēt iet roņsaliešiem šo lēmumu paziņot. Mērenā attieksme pret saliņu turpinājās visu pavasari. Pat Dibināšanas sapulce tika ievēlēta bez salas iedzīvotāju līdzdalības.
Lieta kļuva īpaši steidzama 1919.g. maija mēneša otrajā pusē. 19. maijā “Päevaleht” raksta ziņojumu „amata darīšanās” par virsnieku, kas tika komandēts uz Roņu salu un kas paziņoja, ka “Ruhno salas iedzīvotāji sākot no novembra mēneša nav bijuši saskarē ar lielo zemi. Par Igaunijas valdību nezinot neko... iedzīvotājiem ir apmēram 1000 pudi (tas būtu 16380 kg – K.J.) roņu tauku, par ko viņi vēlētos saņemt sāli un arisaki (japāņu kaujas šautenēm – K.J.) patronas... Pie salas aizturētajā laivā bija 3 latvieši...No Mērsraga ziņo: Ulmaņa valdība grib Roņu salu pasludināt par Latvijai piederošu un pievienot Talsu apriņķim, paziņojumi par to esot izlikti Kurzemē.
Pēc četrām dienām, 23.maija rītā, valdība piešķir 15 000 marku kredītu tirdzniecības un rūpniecības ministrijai "roņu tauku iepirkšanai Roņu salā." Pēc trijām dienām licences komisija dev" atļauju aizvest uz salu patronas, bises, ādas, petroleju un pārtiku. 30.maija vakarā pl.5 "Roņu salas komisija" jeb "Ruhno ekspedīcija", kā to vairāk sākumā un arī vēlāk dokumentos lietvedībā sauca, devās ceļā ar kuģi "Kompass."
Kuģa īpašnieks bija tirgotājs J.Pertsels, bēdīgi slavens kā spekulants. Laiks bija tāds pats kā tagad. Pēc gadiem laikrakstos publicētajos datos rakstīts, ka it kā Pertsels pats braucis līdzi. Tā laika dokumentos tas tieši neatspoguļojas. Pertsels esot iedevis kuģi ekspedīcijas rīcībā bezmaksas un vēl izmaksāja algas gan kapteinim, gan komandai. Tādai labvēlībai Pertselam bija acīmredzot savi iemesli. Iespējams, ka patiešām viņam bija interese par roņu ādām, ko apraksta pēc atmiņām uzrakstītajā "Kaitse Kodus" 1937.g. (588.lpp). Pašas ekspedīcijas atskaites nerunā par ādām ne vārda, ekspedīcija bija nodarbojusies it kā tikai ar roņu taukiem. To, ka nesavtīgums nebija Pertsela labo īpašību skaitā, apstiprina notikums ar karogu. Jo ekspedīcija bija aizmirsusi šādu atribūtu paņemt līdzi Roņu salas valstiskās piederības apstiprināšanai, tādējādi karogu vajadzēja ņemt no Pärtselam piederošā kuģa "Kompass" pakaļgala. Karoga cenu (260 markas) tūlīt ierakstīja ekspedīcijas izdevumos, kurus pēc tam ar pārtēriņiem vajadzēja samaksāt.
Ekspedīcijas sastāvā pēc dokumentiem sākumā bija četri, vēlāk pieci cilvēki. Divi no tiem pārstāvēja tirdzniecības un rūpniecības ministriju, viens – Valsts Kontroles Pārvaldi. Būtībā svarīgāko lomu pildīja ceturtais – Nikolai Blees, iekšlietu ministrijas zviedru tautības nodaļas sekretārs. Blees bija viens no nozīmīgākajiem igauņu zviedru darboņiem un, tā kā Roņu salā aptuveni trīssimti iedzīvotāju piederēja pie šīs tautas grupas, tas bija pats stiprākais arguments, kādēļ roņsalieši sliecās uz ziemeļu pusi.
1. jūnijā ekspedīcija ieradās Kuresārē. Te ekspedīcijai pievienojās vietējais mežu priekšnieks. Kuresārē ekspedīcija bija spiesta griezties pie lietpratējiem, „lai dabūtu vērtīgus norādījumus par salas iedzīvotāju paražām un tradīcijām, kas nodrošinātu ekspedīcijai laimīgu izdošanos.” Padomus deva toreizējais garnizona galvenais ārsts un karaspēka sanatorijas vadītājs doktors A(leksandrs) Paldro(c)ks. "Vajadzēja jau iepriekšminēto kungu uzņemt svinīgi un pateikties, kas bija saistīts ar zināmiem izdevumiem," tā vēlāk atskaitījās par pārmērīgiem izdevumiem. Vai un kā šī pieņemšana ar to bija saistīta, ka ārstam un vienam ekspedīcijas dalībniekam bija vienādi uzvārdi, nav zināms. "Pieņemšana" ilga pusotru diennakti. Naktī uz 3.jūniju devās atpakaļceļā.
Šajā dienā, 3.jūnijā ap pulksten diviem pēcpusdienā, viņi nonāca pie galamērķa. Tieši pie galamērķa, nevis pašā galamērķī.
Pārliecināt roņsaliešus apvienoties ar Igauniju izdevās nebūt ne tik viegli, kā to vēlāk atmiņās ir iztēlojušies. Vajadzēja izmantot dažādus argumentus un nevarēja atteikties arī no diplomātiskas laipošanas. Acīmredzot šeit patiešām noderēja doktora Paldrocka norādījumi. "Lai sasniegtu mērķi, salas iedzīvotāju vecās paražas un tradīcijas tika respektētas un salas pārstāvji tika uz kuģa uzņemti kā viesi, pie tam mēģināja zviedru valodā paskaidrot, ka Republikas Valdība grib iedzīvotājiem nākt pretim un viņu intereses aizsargāt. Tas ietekmēja salas izvirzītos pārstāvjus un pēc pārrunām, kas ilga pāris stundu, lūdza viņi pārstāvjus nokāpt uz zemes...", notikušo aprakstīja Blees iekšlietu ministram.
Galīgu atbildi tomēr neieguva – atbilstoši roņsaliešu paražām to varēja dot tikai salas iedzīvotāju kopsapulce.
No roņsaliešiem par 13 140 markām nopirka 644 pudus un 25 mārciņas roņu taukus. Atlīdzināja skaidrā naudā un ar maiņas precēm. Igaunijas zviedru laikraksts „Kustborn” („Jūrmalnieks”) šajā gadā raksta, ka salas iedzīvotāji apgādāti ar “sāli, kviešu miltiem, petroleju, bisēm, patronām utt.” Rakstītājs bija Blees. Salīdzinot sarakstu ar ekspedīcijas 1919.gada 14.jūnija atskaiti, noskaidrojās utt. saturs – spirts un vīns. Pirmos 100 litrus 3000 marku vērtībā, 150 pudeles, kopskaitā par 2650 markām. Alu, kā rakstīts 1973.g. izdotajā brošūrā “Kihnu un Ruhnu”, nemin neviens 1919.g. dokuments vai apraksts. Un kurš velns būtu arī toreiz pūlējies tik šķidru tik tālu vest.
Tas utt. piesaistīja uzmanību jau tad. Vēl tajā pašā mēnesī valsts kontrole izteica jautājumu un vilka paralēli: "...uz kā pamata ir (tirdzniecības un rūpniecības – K.J.) ministrs Jansona kgs (ne mans radinieks – K.J.) pagaidu valdības 1918.g. 7.XII rīkojuma 1 paragrāfā (Riigiteataja nr.7) noteicis maiņu mūsu zemē un mūsu laikā, tāpat kā senatnē Amerikas mežos sarkanādainajiem, kam noteica ugunsūdeni kā apmaiņas preci."
4. jūnijā iekrāva roņu taukus kuģos un maiņas preci, t.sk. utt. pretī. Saņēmuši pretī utt., roņsalieši atbrīvojās no vienīgās eksporta preces, kas nemierīgajos laikos bija uzkrājusies. Šī apstākļa dēļ iedzīvotājiem katrā ziņā vajadzēja būt pretīmnākošiem ekspedīcijas piedāvājumam. Tas, ka Tallinā ar šiem taukiem nebija ko iesākt, ir īpašs stāsts. Šajā dienā, 4.jūnija vakarā roņsalieši savācās mācītājmājā. Ar runu zviedru valodā uzstājās „republikas pārstāvis politiskos nolūkos” N.Blees. Viņa uzdevums nebija vienkāršs. Nedaudzus mēnešus vēlāk viņš atzīmēja, ka „nebija viegli, jo latvieši bija salā nonākuši jau agrāk un pasludinājuši salu par Latvijas daļu un bez tam salinieki paši gribēja būt Zviedrijas pakļautībā.” Blees centās viņiem izskaidrot, „ka tas ir salai ļoti svarīgi un izdevīgi, ja sala paliek pie Igaunijas, ka tādējādi iedzīvotāji tiek apvienoti arī ar citiem Igaunijas zviedriem, no kuriem Dibināšanas Sapulcē un Republikas Valdībā ir savi zviedru pārstāvji, ka savienība ar Zviedriju, lai cik ļoti mūsu zviedri to arī nevēlētos, ir bez pamata un nepavisam nav realizējama.” Kas attiecās uz zviedru pārstāvjiem valdībā, tad Blees meloja. Pagaidu Valdībā kādreiz esošā zviedru tautas ministra amats bija pazudis kopā ar pašu Pagaidu Valdību.
Laiki ir mainījušies un mēs kopā ar tiem. Toreizējā Roņu salā dzīvoja apmēram trīs simti cilvēku un pāri par četrdesmit pieaugušu vīriešu. Salas lietas viņi nolēma kopīgi tautas sapulcē. Tagad Roņu salā pastāvīgi dzīvo apmēram piecdesmit cilvēku. Viņu lietas izlemj 5 cilvēku dome (“Päevaleht” 1991.g. 6. aprīlī). Un arī to uzskata par demokrātijas uzvaru. Un pat ar tiesībām.
Bleesa uzstāšanās bija rezultatīva. Roņsalieši piekrita pievienoties Igaunijas Republikai. Tagad Blees ar valdības pilnvaru pasludināja Roņu salu par Igaunijas daļu. Nākošajā dienā Roņu salā organizēja varas orgānus. Kāpēc to nedarīja uzreiz, nav zināms. Pusnaktī uz 6.jūniju ekspedīcija pārcēlās no salas uz kuģi. 6.jūnija agrā rītā kuģis attālinājās no Roņu salas un 8.jūnija vakarā nonāca atpakaļ Tallinā.
Tā paša gada 18. jūlijā laikrakstā “Tallinna Teataja” parādījās pavisam precīzs apraksts, kas bija kādas atskaites rediģēts un izlabots variants. Tik daudz, cik man zināms, pat to neviens nav vēlāk izmantojis. Tā vietā par Roņu salas apvienošanos ar Igauniju izplatījās dažādi stāsti, kas bāzējās uz atmiņām, kur pat ekspedīcijas norises laiks, piemēram, bija minēts gan 1919.g. sākums, gan augusts.
Ar atbraukšanu Tallinā ekspedīcijai netika pielikts punkts. Ar nopirktajiem roņu taukiem nemācēja neko iesākt un tie sabojājās nepiemērotu glabāšanas apstākļu dēļ. Ekspedīcijas atskaite bija "nepietiekami un nekārtīgi sastādīta", izdevumus pārbaudot, Valsts kontrole atklāja, ka ekspedīcija bija radījusi valstij 15 116 marku lielus zaudējumus. Bet pēc izvērtēšanas Kontroles padome1919.gada 20.novembrī nolēma lietu tomēr pabeigt. Savu lēmumu padome motivēja tā: "ka ekspedīcija uz Roņu salu bija vairāk politisks kā tirdzniecisks pasākums, 2) ka ekspedīcijas dalībnieku darbībā nav redzamas savtīgas intereses, 3) ka zaudējums... ko ekspedīcija nodarīja valstij, kaut arī ekspedīcijas vadītāja nevīžības dēļ, galvenokārt, apstākļu dēļ bija...".
Roņu salas apvienošana nebeidzās ar stāstu par ekspedīciju. Bet par to, kas notika vēlāk, turpmāk.

1920...1944

1920 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Ernst Vilhelm Gordon (amatā līdz 1922. gadam). Valgas robežkomisijas sapulcē latvieši cenšas Roņu salu iegūt Latvijai.
Sprāgstot Roņu salas zēnu atrastajai jūras mīnai, 3 cilvēki gājuši bojā, 7 ievainoti un sagrautas 3 vējdzirnavas.
1921 - 22.martā veiksmīgi piecas dienas Rīgas jūras līcī roņus medījušie 10 Roņu salas vīrieši izsalkuši nonākuši pie Kihnu salas bākas.
16.jūlijā zviedru laikraksts “Dagens Tidning” raksta, ka Zviedrijas brīvdabas muzejs nav vēlējies pirkt Roņu salas koka baznīcu, jo tās pārcelšana izmaksātu pāri par 150.000 zviedru kronām.
24.augusta “Päeva uudised” ziņo, ka Roņu salas koka baznīca pa daļām tiek pārvesta uz Tallinu, kur tā nonāks Igaunijas muzeja īpašumā. Kā atbildi muzejs grib sagādāt ērģeles Roņu salas jaunajai baznīcai.
14.septembrī 274 Roņu salas iedzīvotāji vēlas palikt Igaunijas teritoriālā pakļautībā.
13.decembrī Roņu salu pirmoreiz apmeklē Igaunijas valsts galva.
1922 - 3.februārī Igaunijas iekšlietu ministrija ziņo, ka valsts pārvaldes uzdevums salā varētu būt tikai iekšlietu, finansu un lauksaimniecības ministrijām.
2.martā par valdības pārstāvi salā tiek nozīmēts bākas uzraugs.
7.jūlijā Roņu salu apmeklē Valsts prezidents Konstantīns Petss. Petss dāvina salas iedzīvotājiem savu portretu.
12.jūlijā Roņu salu apmeklē Zviedrijas arhibīskaps Nātans Sēderblūms (Nathan Söderblom).
Šajā gadā Roņu salā dzīvojošo tautības:
   2 vācieši (2 vīrieši)
   10 igauņi (2 vīrieši, 8 sievietes)
   252 zviedri (119 vīrieši, 133 sievietes)
   7 nezināmi (7 vīrieši)
Pavisam 271 cilvēks: 130 vīrieši un 141 sieviete.
1923 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Gunnar Schantz (amatā līdz 1930. gadam).
Šajā gadā Roņu salu apmeklē zviedru etnogrāfs Ernsts Kleins, kurš pēc Zviedrijas valsts pasūtījuma veic pētījumus Roņu salā.
Šajā gadā Roņu salas iedzīvotāji katru mēnesi var saņemt celtniecībai no meža materiāliem 130 baļķus bezmaksas.
25.novembrī Latvijas valdība atzīst Roņu salas piederību Igaunijai. Tajā pašā stundā latviešus interesē, kad Igaunija pārdos salu viņiem (igauņi maksāja gadā 2-3 miljoni marku, lai varētu pār valdīt salu, bet salas ienākumi ir tikai 16.000 marku).
1924 - 3.jūlijā Ruhnu ciemā vizītē ierodas Zviedrijas krasta apsardzes kuģi komandiera Henrika Gisiko vadībā.
Šajā gadā sāk Pirmajā pasaules karā vācu puses šāvienu bojātā bākas torņa restaurāciju.
Šajā gadā izdots “RUNÖ”- E.Kleina pamatīgais pētījums par Roņu salu un atrasta bronzas laikmeta akmens cirvja puse.
23.septembrī Roņu salā notiek Igaunijas-Latvijas kopēji svētki, kuros piedalās vairāk nekā 400 viesu no Tallinas, Rīgas un Kuresāres.
25.novembrī finansu ministrija iekļauj 1925. gada budžetā lielāku summu radiostacijas celtniecībai Roņu salā.
1925 - Iedzīvotāju skaits ir 275.
1926 - Salā plosās spāņu gripa. Ir divi nāves gadījumi.
Roņu salas iedzīvotāji ir rasu bioloģisko pētījumu objekti. Roņsalieši etnogrāfus sauc par "degunu mērītājiem".
Šinī gadā salu apciemo Hugo Alfvena vadītais koris "Orphei Drängar" no Zviedrijas.
Zviedrijas karalis Gustavs V apmeklē Igaunijas galvaspilsētu Tallinu. Karalim izrāda cieņu. Šajā reizē Johan Mügs pasniedz 200 gadus vecu roņu medību bisi, ar sudraba plāksnīti uz laides, plāksnīti bija izgatavojis Roņu salas sudrabkalis Peter Ulas (vēlāk Schönberg, vēl vēlāk Rooslaid). Bise bija Roņu salas draudzes dāvana.
Šajā gadā roņsalieši nomedī 600 roņu.
1927 - Roņu salas iedzīvotājem ir savi uzvārdi: cilvēka vārdam tika pievienots mājas vārds.
1928 - Šis gads ir nabadzīgs ar roņu lomiem medībās, tas prasa arī viena cilvēka dzīvību.
Zviedrija nosūta uz Roņu salu iedzīvotājiem kā palīdzību smaga neražas gada gadījumā: 15 tonnas kviešu un rudzu, 2 tonnas cukura, 300 kg sviesta, 2 tonnas siļķu, 1 tonnu kaltētas maizes, 5 tonnas petroleju, 3 tonnas gaļas konservu, 300 kg kafijas, 300 kg tējas, 2 tonnas dažādu garšvielu, ziepju, u.c. ("Päevaleht", 1928, nr.329).
1929 - Martā salu apmeklē trīs kungi un viena dāma. Viņi devās ceļojumā pa ledu ar šņorzābakiem.
Šajā gadā Roņu salā atbrauc zemes mērītāji, lai veiktu zemes reformu.
Publicēts dāņa Johannesa Gröntveda sastādītais Roņu salas augu saraksts ar 519 sugām, tas ir vispilnīgākais vēl līdz šim brīdim.
Pēc skaitīšanas lietošanā bija jauni lauksaimniecības darbarīki:
   7 zirgvilkmes kuļmašīnas
   62 metāla ecēšas koka rāmī
   56 vienlemeša arkli
   94 spīļarkli
Šajā gadā salā aug 166 ābeles, 108 plūmes, 18 bumbieres, 7 ķirši un 55 dažādi ogu krūmi. Salas lauksaimniecības zemes kopējā platība 967 ha.
1930 - Sāk lauku saimniecību gruntsgabalu noteikšanu. Aramzeme un ciematam piederošais mežs tiek sadalīts līdzvērtīgi starp saimniecībām. Gruntsgabalu mērīšanas gaitā saimniecību skaits palielinās no 28 līdz 48, pārplānojuma gaitā - līdz 49.
Šinī gadā avarē kapteiņa J.Östermana burukuģis. “Svenska Dagbladet” publicē aicinājumu vākt ziedojumus. Ziedoja vairāk nekā 9000 zviedru kronu, roņsaliešiem uzdāvina jaunu kuģi, tā vētība 12 000 kronu. Trūkstošo naudu samaksā ar kredītiestāžu starpniecību.
Šajā gadā Zviedrijā notiek liela lauksaimniecības izstāde, tajā Zviedrijas karaļa viesu vidū bija arī 50 roņsalieši.
1931 - Draudzes mācītājs ir zviedrs Carl Gustav Grönberg (amatā līdz 1937. gadam).
Šajā gadā Roņu sala saņem radiotelefonu, ar kura palīdzību nopietnāku slimību gadījumā varēja saņemt konsultāciju no lielās zemes.
2.augustā "Päevaleht": "Baznīca atrodas ar mežiem apaugušajā Korskirkes krastā un kapi līdzās tai Överkirkē".
Novembrī salā uzliesmo difterijas epidēmija.
Beidzas zemes reforma.
Ir pabeigta Teodora Lutsa filma par Roņu salu.
Roņu salas aizsardzības spēkos ir 4 vīri, aizsargu organizācijā - 33 vīri.
1932 - Roņu salas skolā mācās 43 skolēni.
Salā plosās difterija, nomirst trīs skolnieki.
Valsts sapulces vēlēšanās roņsaliešu balsis sadalās sekojoši: Vācu-zviedru vēlēšanu bloks 116, Zemnieku savienība 17, centristi 10, Sociālisti 9, Külti Zemnieku apvienība 6, Vilmsi tautas darba apvienība 2 balsis.
3.augustā Zviedrija dāvina Roņu salas iedzīvotājiem 1200 kronas. Šī nauda ir paredzēta kokzāģētavas celtniecībai. Šādā veidā gribēja uzlabot apstākļus salinieku dzīvojamajās telpās.
1933 - Roņu salā ierodas pirmā zviedru tautības žēlsirdīgā māsa, diakone Jenni Larsson. Tajā pašā laikā uz Roņu salu atved Zviedrijas sabiedrības sūtītās 5 kastes ar medikamentiem. Pēc tam atbrauca māsa Anna Ollen, māsa Sylvia Oskarsson un māsa Emma Johansson.
1934 - Iedzīvotāju skaits ir 282, tai skaitā 277 zviedri un 5 igauņi (137 vīrieši un 145 sievietes).
Zinātkārā jauniete Helena Österman neklātienē pabeidz Zviedrijas valsts tautas augstskolu, gala pārbaudījumus veiksmīgi nokārto Zviedrijā, Lundā.
Lauksaimniecības ministrija uzsāk salā iespējami pilnīgu kampaņu graudaugu brūnās rūsas starpniekaugu (krūkļi, bārbeles) iznīcināšanai.
1935 - Vasarā Roņu salu apmeklē admirāļa Tamma vadītie Zviedrijas krasta apsardzes kuģi ar bruņukuģiem "Gustav V" un "Sverige" priekšgalā. Uz borta ir arī princis Bertils un valsts maršals admirālis Stigs Ericsons.
Šajā gadā sāk kursēt arī pasta laiva.
Lai uzlabotu Roņu salas iedzīvotāju veselības stāvokli, salā ierodas pastāvīga māsa-vecmāte Heida Truuman.
1936 - 1.marta vakarā ugunsnelaimē bojā iet draudzes mācītāja sieva. Kad viņa piespiedās ar muguru podiņu krāsnij, apģērbs aizdegās un viņa nomira no ļoti smagiem ķermeņa apdegumiem.
Šajā gadā roņsalieši nomedī 100 roņus.
1937 - Bākā beidzas tīrīšanas un restaurācijas darbi. Torni pagarina par 5 metriem, tam ir jauns stikla kupols. Jaunās lēcas desmitkārtīgi palielina bākas gaismas saredzamības attālumu.
Ruhnu ciema padome nolemj neizvirzīt apstiprināšanai bijušo ciema vecāko H.Steffenssonu, bet lūgt zemesvaldi pirmkārt atļaut jauna pagasta vecākā vēlēšanas.
13.jūnijā tvaikoņa “Kalevipoeg” komanda sarīko salā skaistumkaralienes vēlēšanas. Par visskaistāko meiteni atzīst Elizabeti Swan jkdzi, kura izpelnās vislielākos aplausus.
20.augustā salā ierodas Igaunijas arhibīskaps H. B. Rahamägi, lai „savlaicīgi” piedalītos vecās koka baznīcas 300. gadadienas svinībās.
13.septembrī iecelta Roņu salas sākumskolas pārzine Minna Karineem, skolotājs ir Roņu salas draudzes mācītājs Lindströms.
1938 - Draudzes mācītājs ir Igaunijas zviedrs no Vormsi Joh. Lindström (amatā līdz 1942. gadam).
Šajā gadā izgatavo pārdošanai aptuveni 150 airu- un zvejas laivu.
Šajā gadā ir labi zušu lomi.
1939 - Roņu salā ierodas zemes ienākumu konsultants, kurš māca roņsaliešiem spridzināt akmeņus un celmus. 11 vīrieši iegūst papīru par kursu beigšanu. Tagad roņsalietim ir tiesības valstī lēti sprāgstvielas nopirkt, lai attīrītu aramzemi no akmeņiem un celmiem.
Šajā gadā saimniecībās tur 254 vistas un 71 gaili, 23 zosis un 20 pīles.
Uz Zviedriju eksportētas 206 laivas (100-170 kronas gabalā), uz Pērnavu 20 laivas. Kopā iegūti 42 tūkstoši kronu.
Šajā gadā bākā izvietojas krievu karaspēka postenis.
1940 - Igaunijas valsts un līdz ar to Roņu sala pievienota Padomju Savienībai. Kihnu salas roņu mednieki apmaldoties nokļūst Rīgas jūras līča Roņu salā. Februārī smago ledus apstākļu dēļ izdzēš bākas uguni.
Šajā mēnesī Roņu salā izplatās tīfs (8-9 saslimuši, 2 miruši).
27.maijā roņsalieši ar 5 lieliem kuģiem “RUNÖ”, “HEMDAL”, “LILLA”, “DORIS”, “RAND” atrodas Pērnavā, uz kurieni atved samalt visas salas graudu rezerves - 17.500 kg. Vēl atved pārdošanai 2.500 kg roņu tauku un pārdesmit airu laivas. Žēlojas, ka salā nav neviena cukurgraudiņa.
Maijā Latvijas ledlauzis izglābj piecus roņsaliešus, kuri bija 35 dienas atradušies uz jūrā cietuša kuģa. Nelaimē esošie tajā laikā bija nošāvuši 14 roņus.
Darbu sāk Roņu salas sierotava.
Kopš novembra Ruhnu pagasts ir Igaunijas PSR vienīgais pagasts, kurā māju zemes robežas šķērso gareniski pa vidu 5-6 mājas.
Decembrī vietējie varas pārstāvji atsavina, pārņem un nodod skolas rīcībā Roņu salas draudzes īpašumu un inventāru. Līdzīgā veidā pārņem Roņu salas mirušā feldšera Mihkela Lüdiga ambulances iekārtas un medikamentus.
Jaunās zemes reformas gaitā pārņem arī draudzes 45 hektāru teritoriju. No tās izveido vienu jaunu sīksaimniecību, pārējo piegriež piecām sīksaimniecībām. Papildinājumus iegūst tautas nama laukums kopā ar sporta laukumu, slimnīcas laukums, kopējais veikala, rūpniecības un smilšu ņemšanas laukums.
Roņu salas bibliotēkā ir apmēram 6000 sējumu.
1941 - 9.jūlijā nedaudzi igauņi un roņsalieši sagūsta salā dislocētos Padomju kara jūrniekus.
Šī gada 6.augustā salā izsēžas Padomju Savienības flotes vienības, aptuveni tūkstotis karavīru, lai atbrīvotu sagūstītos jūrniekus. Taču tie jau pirms tam ir aiztransportēti uz Pērnavu.
7.septembrī Padomju karavīri no Roņu salas aiziet, bet viņi atstāj vietā četras civilpersonas. Pēc nedaudz nedēļām naktī ierodas vācu apsardzes kuģis, uz borta ir daži no tiem Roņu salas vīriešiem, kuri aizveda kā gūstekņus Padomju jūrniekus. Pa to laiku viena no civilpersonām jau bija mirusi, viens bija ievainots. Pēc tam sākās Roņu salas piederība Vācijai.
1942 - Draudzes mācītājs ir Igaunijas zviedrs Alexander Samberg (amatā līdz 1944. gadam).
Šī gada 19.jūnijā braucienā pa Rīgas jūras līci ierodas zviedru majors Carl Mothander un dr.Gerhard Hafström kopā ar vācu SS-pārstāvi Ludwig Lienhard. Viņi apmeklē Ruhnu ciemu, lai vietējos iedzīvotājus piespiestu izceļot.
1943 - Pārdošanai izgatavotās laivas šajā gadā pārdot Igaunijas piekrastes iedzīvotājiem. 19.novembrī ar tvaikoni “Odin” izceļo uz Zviedriju pirmais Roņu salas iedzīvotāju kontingents (gandrīz 75 cilvēki).
1944 - Roņu salas koka baznīcai aprit 300 gadu. Par godu šim gadījumam koka baznīcā notiek dievkalpojums.
Skolā mācības nenotiek.
4.augustā roņsalieši atstāj savu salu un ar motorkuģi “Juhan” aizceļo uz Zviedriju. Uz vietas paliek tikai divas ģimenes - Rooslaiti un Normani. Pirms aizbraukšanas koka baznīcā notiek dievkalpojums.
7.augustā viņi izkāpj Breviki ostā Lidingö pie Stokholmas. No dzīvniekiem Roņu salā paliek: aptuveni 200 govis, 300 aitas, 150 zirgi un 300 vistas.

1945...

1945 - Skolotājs Huiks ziemā aicina skolniekus kopā un sāk mācības igauņu valodā. Šajā gadā skola kļūst 7-gadīga.
1947 - Salā atkal atvērts veikals.
1948 - 28.aprīlī nodibināts kolhozs “Ruhnu”. Sāmsalas kultūras izglītības nodaļa Roņu salu atstāj novārtā: laikraksti pienāk 3 - 4 reizes gadā, grāmatas igauņiem pieejamas tikai krievu valodā.
1949 - Iedzīvotāju skaits ir 113.
Par kolhoza īpašumu pasludināti 38 darba zirgi, 10 jaunie zirgi, 28 slaucamas govis, 21 tele, 7 bullīši un 16 aitas.
1950 - 26.septembrī Roņu salu iekļauj Pērnavas rajona sastāvā, izveido Ruhnu ciema padomi.
Kolhoza sākumgadā tā rīcībā bija sekojoša lauksaimniecības tehnika, pavisam 16 nosaukumu, t.sk., disku kultivators, pļaujmašīna, kartupeļu rokamā mašīna, sviesta kuļamā mašīna u.c. Vēlāk tiek iegūti vēl kāpurķēžu un riteņtraktori, salmu smalcināmā mašīna, labības kombains, buldozers-ekskavators, zirgu grābeklis, siena pacēlājs, kravas mašīnas (10 gab) un celtņi.
1951 - Kolhoza nosaukums ir “Komunisma bāka”, sastāvs - 62 cilvēki.
1954 - Salā sāk rādīt kino.
Par veiksmīgu valsts nozvejas plānu izpildi kolhozam piešķir republikānisko ceļojošo sarkano karogu un naudas prēmiju 7000 rubļu apmērā.
Starp ostu un ciemu izbūvēta mikrofonu līnija, ko savieno vietējais radiomezgls. Tādā veidā aicināja darbā papildspēkus.
1956 - Atvērta Roņu salas sakaru nodaļa.
1957 - Ruhnu ciema padome nonāk Pērnavas pilsētas DDP Izpildu komitejas pakļautībā.
1958 - Uzbūvēta elektrostacija. 1.oktobrī elektrificēts Ruhnu ciems. Likti pamati tīklu žāvētavai. Zemes uzlabošanai valsts piešķir 250.000 rubļu un kolhozs no savas puses 125.000 rubļu. Bākas purvu nosusina, un tā vietā sāk audzēt auzas.
1959 - Jūlijā uzcelts jaunais tautas nams.
1960 - Notiek koka baznīcas daļēja restaurācija (koka baznīcā vēlas ierīkot salas muzeju). Jaunā akmens baznīca varētu kļūt par kolhoza vingrošanas zāli.
Roņu salas ciema padomē ir reģistrēts 31 spēkrats, tas ir katram septītajam iedzīvotājam.
Ciema padomes priekšsēdētāja ir Lilian Üllas, un kolhoza “Komunisma bāka” priekšsēdētājs - Hans Purre.
Leida Rand ir pirmā, kura sāk audzēt īstu kukurūzu, raža ~40 tonnas.
Roņu salas bibliotēkā ir 7000 sējumu, pastāvīgie lasītāji 130.
Roņu salas skolā mācās 21 skolēns.
1961 - Iedzīvotāju skaits ir 175.
Lieli vētras postījumi 15.aprīlī: no Roņu salas ostā esošā mola (garums 350 metru) 175 metru garā posmā vētra ir izmētājusi un daļēji aizskalojusi akmeņus un aizskalojusi mola virszemes pārklājumu 250 metru garumā.
1961 - Zvejnieki nozvejo 1000 cnt zivju.
1962 - Iedzīvotāju skaits ir 183.
Roņu salas skola kļūst 8-gadīga.
Sagādātas laivas zvejniecības paplašināšanai.
1963 - Roņu salas ciema padome pāriet no Pērnavas pilsētas TDP Izpildu komitejas uz Pērnavas rajona DDP Izpildu komitejas pakļautību.
Vietējais kapsētas uzraugs salabo vecās koka baznīcas jumtu.
1964 - Iedzīvotāju skaits ir 181.
Kolhoza vadība prasa ieviest Roņu salā t.s. “pussauso “ likumu.
1965 - iedzīvotāju skaits ir 181.
Šajā gadā notiek I Kihnu-Ruhnu spēles.
Arheoloģiskie izrakumi salā (atrastas 183 monētas, kaltas 1601.-1602.g.).
Kopš šī gada vasaras ir iespējams salā nokļūt ar lidmašīnu.
Šajā gadā uzņemta 10 minūšu filma par Roņu salu (rež. Andres Sööt).
1966 - Iedzīvotāju skaits ir 192.
Roņu salā dzīvo pirmā zināmā sieviete – roņu medniece - Asta Ükskask.
1967 - edzīvotāju skaits ir 222.
Zvejnieki nozvejo 7800 cnt zivju. Zvejnieks mēnesī nopelna vidēji 1733 rubļus.
1968 - Kolhoza zvejnieki nozvejo 12 760 cnt zivju.
Kolhoza ienākumi pieaug līdz 430.000 rubļu. Visa gada tīrais ienākums ir 13.000 rubļu. Tiek iegādāti divi jauni kuģīši.
1969 - Iedzīvotāju skaits ir 196.
2.novembrī – vēja stiprums ir 45 m/s. Vējš nolauž apm. 30000 ciešmetru koku jeb 65% no visa meža. Turklāt vētra sagrauj celtnes, piecām ēkām norauj jumtus, nogremdē kuģus un laivas, iznīcina zvejniecības inventāru un ostas aizsargmolus. Ostas steidzamiem remontiem valdība piešķir 200.000 rubļu.
Likvidē Roņu salas zvejnieku kolhozu un to pievieno kolhozam “Audruranna” uz kontinenta. No Roņu salas aizved visus atlikušos kuģus, darbnīcas un noliktavas. Cilvēki, kuri paliek bez iztikas līdzekļiem, pārceļas prom uz kontinentu.
Šajā gadā ir iegādāti sekojoši zvejošanas līdzekļi: 6 traleri, 9 mazie traleri, 12 motorlaivas, 10 airu laivas un tīkli.
Salā izurbts Igaunijā dziļākais dziļurbums - 787,4 metri. Pēc vētrgāzes radītajām sekām nepiepildījās optimistiskā cerība par gāzes un naftas ieguvi. No diviem ar ūdeni ļoti bagātiem slāņiem iegūtais minerālūdens ir Igaunijā vissāļākais, tas satur arī daudz bromu.
1970 - 1.oktobrī tiek likvidēts kolhozs "Komunisma bāka". Salā dzīvo savvaļas kazas.
1971 - Roņu sala kļūst par Pērnavas rajona zvejnieku kolhoza “Audruranna” nodaļu.
Notiek pēdējās Kihnu - Ruhnu spēles.
Toimusid viimased Kihnu- Ruhnu mängud.
1972 - It kā ciema labiekārtošanas vārdā tiek nojauktas pussabrukušās vecās koka ēkas.
Ruhnu ciems kā arhitektoniska vienība beidz pastāvēt.
1973 - Sala iekļauta kolhozā “Pērnavas zvejnieks”.
19.septembī Ruhnu c/p priekšsēdētājs Sutt Mihkel Johannesa d. noslēdz beztermiņa līgumu ar Pērnavas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes Izpildkomitejas kultūras nodaļu par Roņu salas koka baznīcas un baznīcas dārza bezmaksas lietošanu (nomu).
1977 - Roņu salu apciemo pasaulē lielākais burukuģis “Krūzenšterns”. Kuģa iegrime ir 6,8 m, garums 114,5 m, platums 14,05 m, buru kopplatība 3700 kvadrātmetri. 202 kursanti noliek vainagu uz nezināmā karavīra kapa un sniedz koncertu saliniekiem.
1978 - 1.septembrī slēgta Roņu salas 8-gadīgā skola.
1979 - 1.janvārī Igaunijas Meža institūts izveido meža izmēģinājumu bāzi Roņu salā.
1.septembrī atjaunota Roņu salas sākumskola.
1981 - Salā ir vairāki simti meža kazu.
1986 - Roņu salas skola pārveidota par 9-gadīgo skolu.
1987 - 12.decembrī Roņu sala no Pērnavas rajona pāriet Kingisepas rajona pakļautībā. 16.decembrī IPSR Ministru padome nolemj, ka uzskata par vajadzīgu Roņu salas krasta zvejniecības, atpūtas saimniecības un mežniecības tālāku attīstību.
1990 - 3.martā atkal iesvētīta Roņu salas jaunā baznīca, izceļojušie zviedri dāvina baznīcai dievgalda traukus. Roņu salas jauno baznīcu iesvēta arhibīskaps Kuno Pajula, kalpo Sāmsalas prāvests Elmar Reinsoo, prāvesta vietnieks Joel Luhamets un mācītāji Mart Salumäe, Jaan Tamsalu un Jaanus Jalakas. Roņu salas draudzi atjauno kā Kuresāres draudzes filiāli.
1991 - Vasarā izglābtās Korsi mājas (Korsi talu) drazu kaudzēs un zem sijām atrod priekšmetus no Kihnu – Ruhnu spēļu laikiem, tie kļūst par muzeja pirmajiem eksponātiem. Rudenī telefonizēts Ruhnu ciems, izveidoti radiotelefona sakari ar Sāmsalu.
Sügisel telefoniseeriti Ruhnu küla, loodi raadiotelefonside mandri ja Saaremaaga.
1992 - Roņu salas zviedri dāvina baznīcai jaunu baznīcas zvanu. Roņu salas muzeja vadītāja ir Marika Reintam, muzejs ir Sāmsalas Muzeja filiāle.
1993 - Iedzīvotāju skaits ir 59, bez tam vēl Padomju armijas sakaru karaspēka daļa - apmēram 10 oficieri ar ģimenēm un 40 karavīri.
Šā gada vasarā Roņu salā notiek lielas svinības, atzīmējot 650.gadus, kopš Roņu salas vārds pirmoreiz minēts dokumentos. Roņu salas jaunā baznīca saņem tās vēsturē pirmās ērģeles; instrumentu būvējis meistars Kriisa.
Roņu salas 9-gadīgā skola pārdēvēta par Roņu salas Pamatskolu. Skolā mācās 6 skolēni.
1994 - 23.decembrī Roņu salu atstāj pēdējais Krievijas karaspēka pārstāvis - komandieris Ļeontjevs ar sievu un meitu.
1998 - 29.maijā salu apmeklē trīs ministri: reģionālo lietu ministrs Peep Aru, satiksmes un sakaru ministrs Raivo Vare un iekšlietu ministrs Olari Taal.
2.jūnijā atklāta Roņu salas muzeja pirmā pamatekspozīcija, kas sniedz pārskatu par salas dabu un vēsturi. Muzeja vadītājs ir Märt Kapsta.
25.augustā Roņu salu apmeklē Valsts prezidents Lennarts Meri.
2.decembrī pārdesmit Roņu salas iedzīvotāji ciema kopsapulcē parakstās par to, lai Roņu sala arī turpmāk būtu atsevišķa pašvaldība.
1999 - 22.jūlijs – 2.augusts - Roņu salā notiek arheoloģiskie izrakumi. Tos vada Tartu Augstskolas pasniedzējs Aivar Kriiska. Atradumi liecina, ka cilvēki Roņu salu apdzīvojuši jau 6000-5000 gadus pr.Kr. jeb Igaunijas vēstures visagrīnākajā periodā – mezolītā.
23.augustā no amata atstādināts Ruhnu pagasta vecākais Vello Kümmel, liktenīgas bija domstarpības par Roņu salas ostas izbūvi.
19.novembrī Roņu salas ostu apmeklē četri ministri: tieslietu ministrs Märt Rask, reģionālo lietu ministrs Toivo Asmer, satiksmes un sakaru ministrs Toivo Jürgenson un iekšlietu ministrs Tarmo Loodus.
Gadu mijā no jauna tiek iesvētīta Roņu salas Svētās Magdalēnas koka baznīca.
2000 - 16.februārī Igaunijas valdība Roņu salas skolas ēku atdod atpakaļ luterāņu baznīcai.
17.augustā Roņu salas Staknäs līcītī pietauvojas latviešu plosts, izgatavots no piepūstiem prezervatīviem pretaids kampaņas ietvaros. Uz plosta ir pieci latvieši.
2001 - Augustā atklāj kuģu līniju Roja – Roņu sala – Roja. Pirms diviem gadiem latviešu tūristi sāka ierasties salā ar jahtām no Engures ostas. Roņu salas abos veikalos ir iespēja maksāt latos.
2.septembrī tautas namā notiek ciema sapulce, kurā apspriež iespēju atkalapvienoties ar Pērnavas apriņķi. Vienprātība netiek sasniegta.
25.oktobrī 90 gadu vecumā nomirst Elizabete Normane, pēdējā no tiem roņsaliešiem, kuri 1944. gadā nešķīrās no Roņu salas.
30.oktobrī Rīgas jūras līcī bez vēsts pazūd četri Roņu salas vīrieši. Laivas atliekas atrod pēc divām nedēļām līča austrumu krastā.
2002 - Jūnijā atrastais jūras ērgļa ligzdas koks ir Igaunijā vispazīstamākais. Ligzda ir pāris gadus veca. 2002. gadā ērgļu pārim ir divi dēli, viens no tiem tiek apgredzenots.
Līdz jūlijam tiek izgatavota Roņu salas zemes reljefa digitālā karte. Karti izgatavo pēc Ruhnu pagasta pašvaldības pasūtījuma AS Regio, pēc pārbaudes, papildinājumiem un labojumiem Zemes dienests pieņem karti lietošanai kā valsts karti. 19.jūlijā premjerministra uzdevumā Roņu salu apmeklē satiksmes un iekšlietu ministre Liina Tõnisson. Viņu pavada Igaunijas lielāko laikrakstu žurnālisti.
Augustā Statistikas pārvalde paziņo, ka šī gada 1.janvārī vislielākais bērnu skaits no visiem Igaunijas pagastiem bija Roņu salā, tur bērni līdz 14 gadu vecumam ir 27,3% no visiem iedzīvotājiem. Vecie cilvēki Ruhnu pagastā ir 6,1%, tādēļ Roņu sala ir pagasts ar vismazāko veco ļaužu skaitu Igaunijā. Roņu salā dzīvo 58 cilvēki, no tiem skolu apmeklē 11.
28.septembī no Nigulas dzīvnieku audzētavas uz Roņu salu atved 3 meža kazas (2 kazas un 1 āzi), lai uzlabotu vietējo meža kazu populācijas asinis. Pirmās 3 meža kazas Roņu salā ieveda 1970. gadā.
Novembrī Ruhnu pagasta pašvaldība piedāvā koncernam Eesti Energia Roņu salas vēja parka detalplānojumu. Roņu salas vēja parks būtu Igaunijā pirmais projekts, kurā vēja ģeneratori apgādātu ar enerģiju savu energosistēmu.
Robežsardzes kordona pagrabā atrasts svītrainais krupis. Vēl pirms 10 gadiem Roņu salā masveidā dzīvojušie krupji skaitījās gandrīz izmiruši, 2002.gadā par atradumu dzirdēja tikai 2-3 vietās.
17.decembrī Ruhnu pagasta pašvaldība apstiprina salas detalplānojumu. Detalplānojums aizliedz būvēt dzīvojamās mājas un vasarnīcas ārpus ciemata, ciemata paplašināšanas teritorijas un ostas tuvumā.
2003 - Februāris - Ruhnu pagasts internetā pārdod izsolē pushektāru lielu zemes gabalu. Zemes gabala sākumcena ir 70 000 kronas, galīgā cena sasniedz 146 000 kronu.
Aprīlis – Salas Zemes pārvaldes un SIA Lauri Kivirai vienošanās rezultāts ir kuģu satiksme vasarā starp Roņu salu un Sāmsalu. 12 reisu izmaksas ir aptuveni 285 000.- kronu.
Jūnijs – Roņu salas lidostu inspicē ekonomikas un sakaru ministrs Meelis Atonen. Pēc Atonena vārdiem, Roņu salas lidostas modernizēšanai būs vajadzīgi no valsts noteikti vairāk izdevumu. Plānā ir līdzšinējo 600 m garo nolaišanās ceļu pagarināt par 200 m.
Roņu salas ostas rietumu mola sakārtošana un akvatorija padziļināšana izmaksā valstij 2,5 miljonus kronu.
10. jūlijā Eiropas palīdzības kampaņas gaitā salu apmeklē Igaunijas Republikas prezidents Arnolds Rītels.
Maskavas tūristi neliekas ne zinis par vietējo iedzīvotāju aizliegumu un ar kvadracikliem ATV, ļoti ātri braucot, saposta salas zemes trauslo virskārtu. Pēc šī gadījuma Ruhnu pagasta padome pieņem lēmumu, kas aizliedz tūristiem salā ierasties ar motocikliem.
Vasaras laikā Roņu salā pa jūru ieradušies ~3300 tūristi. Ir piecas attestētas tūrisma saimniecības.
12. septembrī Ringsu ostā pietauvojas pēc veco Roņsalas zviedru parauga darināta jāla “Vikan”. (Jāla ir apmēram 10 metrus gara, slaida divmastu laiva ar platu aizmuguri; ar tādu senāk devās garos jūras braucienos.)
Oktobris - atjaunota koka darvas iegūšanas tradīcija. Prakse pierāda, ka no vienas mucas jēlmateriāla var iegūt 2,5 litrus tīras koka darvas.
2004 - 14-21 jūnijā Roņu salā notiek starptautisks skulptūru darināšanas pasākums, tas notiek, pateicoties sadarbības projektam starp Ruhnu un divām Latvijas pašvaldībām.
1.jūlijs – Sakarā ar to, ka Igaunija sasniedza “attīstīto jūras valstu līmeni-tiek automatizētas navigācijas uguņu ierīces”, no darba atbrīvo Vilsandi un Kübasāres bāku uzraugus, kā arī Ruhnu bākas uzraugu Ljubov Veski.
9.-12. jūlijs – Ruhnu sanāk kopā Igaunijas Salu asociācijas kopsapulce. Pie apspriežu galda bez salu pārstāvjiem vēl sēžas reģionālo lietu ministrs Jaan Õunapuu, ministriju, Nodarbinātības dienesta, Uzņēmēju Attīstības pārvaldes, pašvaldību un zemes pārvalžu ierēdņi.
27 jūlijs – Finansu ministrs Taavi Veskimägi un Ruhnu pagasta vecākais Kaarel Lauk vienojas par Ruhnu jaunās skolas celtniecības finansēšanu.
Skolas celtniecību finansēs no valsts īpašumu reformas rezerves fonda, piešķirot Ruhnu pagastam neatmaksājumu aizdevumu 4,5 miljonu un atmaksājamu kredītu 1,5 miljonu kronu apmērā.
7.-15. novembris – Salā uzturas Igaunijas Jūras institūta izpētes grupa, lai pētītu sīgu barus pie Ruhnu un salīdzinātu populācijas tagadējo stāvokli ar 70. gados veiktajiem novērojumiem. Noskaidrojās, ka Ruhnu sīga ir salīdzinoši mazāka, bet joprojām ļoti daudzskaitlīga.
2005 - 9. janvāris - liela vētra. Roņu salā vējš ieslauka jūrā ostas ēkas un nolauž salā ~1000 ciešmetrus meža. Salas rietumu krastā vētra noskalo krasta augsni, atklājot, iespējams, zviedru laikos karaliskajai admiralitātei piederējušās bākas pamatu atliekas.
Marts – Roņu salas mājas lapu www.ruhnu.ee ir iespēlams lasīt latviešu valodā. Lapas tekstus tulkojis un rediģējis latvietis Dzintars Gilba. 16. mai – Saares pašvaldība un Saaremaa Laevakompanii noslēdz līgumu par satiksmi jūras līnijā Ringsu-Roomassaare, saskaņā ar kuru kuģis “Aegna” veiks 5 reisus nedēļā no 19. maija līdz augusta beigām.
31.mai – Roņu salā pilnībā nodeg pēdējā I Pasaules kara laikā celtā dūmu sauna.
Oktobris - Buldersi māju klētī zem grīdas atrasti pāri par 200 ar vietējo vēsturi saistītu priekšmetu un detaļu. Vecākais atradums ir 1550.g. kaltā Livonijas ordeņa laika monēta.
Decembris – izdota igauņu valodā Otrā Pasaules kara laikā no Roņu salas uz Zviedriju emigrējušā Jakoba Steffensona grāmata “Meie, ruhnlased” („Mēs, roņsalieši”).
2006 - 28. aprīlis –uz Roņu salu daudzus gadus veiksmīgi kursējusī Air Livonia lidmašīna AN-28 veic pēdējo lidojumu. Eiropas Savienības noteikumu dēļ Gaisa dienests vairs neatļauj veikt lidojumus AN-28 markas lidmašīnām. 07. maijs – Roņu salas jūrmalā lācis. Lācis vienā mirklī kļūst pazīstams ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā un arī citur pasaulē. Igaunijā ir darīšana ar vienīgo salā dzīvojošo lāci.
Jūlijs – sākas Ringsu ostas rekonstruēšanas darbi. Darbi ir plānoti uz 2 gadiem, kopējās izmaksas – 50 miljoni kronu. Darbus līdzfinansē Eiropas Savienība.
30. jūnijs – 1. jūlijs – Muhu Nākotnes mūzikas festivāla ietvaros koncerti notiek arī Roņu salā.
Novembris – valsts izsludinātajā konkursā par Pērnavas–Ruhnu-Kuresāres aviolīnijas apkalpošanu uzvar Vācijas firma Luftverkehr Friesland Brunzema und Parner KG. 8-vietīgās mazās lidmašīnas marka ir Britten-Norman. Valsts šai aviolīnijai gadā piešķir 3,1 – 3,5 miljonus kronu lielu dotāciju. Lidojumi notiek tikai ziemas periodā.
Decembris – tā kā Eiropas Savienības direktīvas vairāk netaļauj gaļas lopus kaut ārpus attestētām kautuvēm, Roņu salas lopu audzētājiem pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā savi lopi ir jānodod. Arī iedzīvotāji neatceras, ka lopi būtu vesti dzīvi uz kontinentu.
2007 - 07. janvāris - stājas spēkā roņsaliešu ierosinātie un parlamenta uzslavētie zvejniecības likuma grozījumi, kuri ļauj pastāvīgajiem Igaunijas mazo salu iedzīvotājiem saņemt īpašas profesionālās nozvejas kvotas, agrāk kvotas dalīja vienīgi pa apriņķiem. Roņu salā profesionāla zvejnieka eksāmenu nokārto un sāk zvejot 2 vīri – bijušie pagasta vecākie Vello Kümmel un Kaarel Lauk.
3. marts - lidlauka tuvumā mežā nokrīt no Pērnavas atlidojusī lidmašīna Britten-Norman ar 2 pasažieriem. Nelaimes cēloņi ir bieza migla un pilota kļūda. Laimīgā kārtā negadījumā cietušo nav, tikai pati lidmašīna tanī brīdī kļūst par metāllūžņiem.
13. jūlijs - beidzas 2 gadus ilgušie Ringsu ostas izbūvēšanas darbi, tie izmaksā 47,5 miljonus kronu. Ostā izbūvētas jaunas piestātnes, uzcelta ostas ēka, rekonstruēti rietumpuses moli, atjaunota navigācijas sistēma un izbūvēta jahtu osta. Ringsu osta 2007.gadā bija trešajā vietā jahtu apmeklējuma ziņā Igaunijā, to apmeklējušas vairāk kā 700 jahtas.
Vasarā - Sjustakas piekrastē uzstādīti divi 75 kW vēja ģeneratori. Neskatoties uz mēģinājumiem, šajā gadā enerģiju ar vēja palīdzību vēl neiegūst.
Novembris - lopu audzētājiem izdodas daļu no izaudzētajiem gaļas liellopiem dzīvus nogādāt gaļas kombinātam (daļa lopu tika aizvesti arī pavasarī). Bet, tā kā Sāmsalas gaļas kombināts vispār vairāk neiepērk aitas gaļu, un paši kautus lopus pārdot nevar, aitkopība lielos apmēros salā kļūs bezmērķīga.

Roņu salas bibliogrāfija (izlase) :

Āboliņa, Anita. Uz Roņu salas likumu neviens nesargā. Vakara Avīze Vakara Ziņas, 2002.g.4.sept.
Akmene, Emīlija. Mūsdienīgā un senā Roņu sala. Zinātne un Tehnika, 1969.g. Nr.1.
Gailīts, Augusts. Skarbā jūra. R.: Grāmatu Draugs, 1943. – 232 lpp.
Gruzna, Pâvils. Svētlaimîgo sala (Mîlestîbai ziedots tēlojums). - R.:Leta, 1924. - 45 lpp.
Jansons, Kārlis. Par salu Rīgas jūras līcī. Zvaigzne, 1975.g. Nr.12.
Kursīte, Janīna. Roņu sala. Kultūrzīmes. Diena, 2002.g.14.dec.
Lancmanis, Imants. Kurzemes hercogs Vilhelms, viņa ģerbonis un Kurzemes lauva mums blakus. Māksla Plus, 2003.g. aug./sept.
Midrijānis, Igo. Roņu salas aicinājums. Kurzemnieks, 2002.g.31.okt., 7., 14. nov.
Smaļinskis, Juris. Kāda tu esi, Roņu sala? Medības. Makšķerēšana. Daba., 1997.g.Nr.10-11
Transehe, N. Par Roņu salu. Daba un Zinātne, 1938.g. Nr.4.
Upleja, Sanita. Sala bez policistiem. Diena, 2000.g. 29.apr.
Upleja, Sanita. Mazās salas darbīgā dzīve. Diena, 2000.g. 20.apr.
Upleja, Sanita. Tuvā un nezināmā Roņu sala. Diena, 2000.g.19.apr.
Valtere, Sandra. Viens ar eņģeļiem. Diena (Sestdiena), 2005.g. 4.jūnijs
Vizbulis, Oskars. Pavisam mazs punktiņš Baltijas jūrā. Vakara Ziņas, 1996.g.2.okt.
Hedman, Jörgen. Åhlander, Lars. Runö. Historien om svenskön i Rigabukten. Stockholm: Dialogos, 2006.
Klein, Ernst. Runö: Folklivet i ett gammalsvenskt samhälle. Uppsala, 1924.
Mettig, C. Illustrierter Führer durch Riga mit Umgebung und Runö. – Riga: Jonck & Poliewsky, 1914.
Runö. Ruhnu 650. Tallinn, 1991.
Russwurm, Carl. Eibofolke oder die Schweden an den Kusten Ehstlands und auf Runö. Mit Urkunden, Tabellen und lithographierten Beilagen. 2 Teile in einem Band. Nachdruck Hannover, Hirschheydt 1969 d. Ausg. Reval 1855.
Saar, T. Kihnu ja Ruhnu. Tallinn, 1973.
Mark Soosaar. Saarele sündinud. Fotoalbum Kihnust, Manijast ja Ruhnust. Tallinn, 2001.
Steffensson, Jakob. Båtar på Runö. Trabiten 58. 1987.
Steffensson, Jakob. Elu Ruhnul. Tallinn, 1994.
Steffensson, Jakob. Livet på Runö. Stokholm, 1976.
Steffensson, Jakob. Så dansade vi på Runö – svenskön i Rigaviken. Lidingö-Täby, 1981.
Werner, Hans. Runös Bauernkunst. In: Jahrbuch für bildene kunst in den Ostseeprovinzen. Jg.3 - Riga, 1909. – S.7.-23.
Сафиев, Надир. Меня всегда согревал холод Эстонии. Вокруг Света, 1989.г., Nr.11-12.
Сафиев, Надир. Твой остров и чайки. Вокруг Света, 1979.г., Nr.1.

Fonogrāfija
Chorales and Wedding Music from Runö – Caprice Records CAP 21547

Laulupäevade pidulik rongkäik

sai alguse Liise Talu hoovilt ja kulges läbi küla Ruhnu laululavani.

Fotoarhiiv

"Tuulelõõtsutajad"

Fotoarhiiv

Uudised

Metsade sulgemine

Võttes aluseks KOKS §6 ning Metsaseadus §35 lõige 3, seoses suurenenud tuleohuga on keelatud alates 15. juulist 2010 a.:
1. metsades lahtise tule tegemine
2. metsa kasutamine puidu saamiseks, kõrvalkasutuseks, jahinduseks, teadus- ja õppetööks ning rekreatsiooniks
3. võõras metsas viibimine

Puhkuseteade
IT-spetsialist viibib puhkusel 19.07-30.07

Ruhnu ühistranspordi küsitlus
Käesolev küsimustik on koostatud AS Regio geoanalüütikute poolt, selgitamaks välja Ruhnu elanike, ettevõtjate ja turistide transpordi- ja kaubaveo vajadusi marsruudil Pärnu-Ruhnu-Kuressaare. Küsimustikule saab vastata aadressil: http://www.connect.ee/uuring/212229636.

26.-28. juulil
toimuvale Munalaid-Ruhnu reisile on veel vabu kohti. Vaata www.ruhnureisid.ee