Roņu salas koka baznīca ir viena no vecākajām koka celtnēm Igaunijā, tās būve uzsākta 1643. gada 22. novembrī agrākās kapličas vietā. Pabeigto dievnamu iesvētīja 1644. gada 22. aprīlī.
Baznīcā ļoti pārliecinoši izjūtama 17. gadsimta dvesma. Altāris – vecākā un svētākā baznīcas daļa – ir apgaismotas labāk nekā garenjoms un ievietots kora telpā ar poligonālu austrumu sienu. Turpat ir arī kancele ar barokālām vītņu kolonnām – vienkārša, bet cēla – prasmīga galdnieka darbs. Kanceles jumtiņš veidots izliekta kupola formā ar pīnijas čiekuru, bet zem jumtiņa atrodas reljefi grebts saules tēls.
Garentelpa ir vienjoma un ievērojami platāka par kori. Acīm redzama ir atšķirība starp vīriešu un sieviešu puses soliem. Vīriešu solu gala dēļi rotāti ar iegrebumiem (vārdi, kosmogoniskas zīmes) un vainagoti grezniem trijstūra frontoniem. Sieviešu – bērnu soli ziemeļu pusē savietoti ciešāk, ir šauri un zemi, šaurie gala dēļi ir vienkārši, bet ar izteiksmīgu siluetu. Baznīcas rietumu daļa – priekšnams ar torni virs tā – izbūvēta tikai 1851. gadā. Tomēr ir pierādīts, ka jau 17 gadsimta beigās baznīcai bija tornis ar apaļu barokālu ķiveri. Baznīcas rietumu fasādi grezno kāda salas tuvumā bojā gājuša burinieka borta dekors ar akantu motīvu. Iespējams, ka uz fasādes atradās arī sešas viduslaiku koka skulptūras, kuras līdz 1774. gadam stāvēja uz altāra, bet kopš 1892. gada glabājas Rīgā (Latvijas Vēstures muzejā).
Baznīcā aplūkojams hercoga Vilhelma parādes portrets (tā ir Juliusa Zigmunda 1895. gadā darināta kopija; 1615.gadā tapušais oriģināls atrodas Latvijā) un hercoga Vilhelma un hercogienes Sofijas ģerboņgleznas. Stikla griestu lustra ar kristāla piekariņiem un greznais kristāla kroņlukturis, iespējams, iegādāti 17.gadsimtā.
15.gs. sākuma polihromo krucifiksu vietējie zviedri 1944.g. augustā, pametot salu, aizveda līdzi uz Zviedriju, tāpat kā “rubīnu” kolekciju - sešus 1621.-1650.g. stikla gleznojumus. 1998.gadā tika restaurēti logi alvas rāmjos un Igaunijas Mākslas akadēmijas stikla nodaļā izgatavotas seno vitrāžu kopijas.
Par koka baznīcu vismaz 200 gadus vecāks kristāmais trauks, kā arī baznīcas zvans ar jūrasbraucēju aizbildņa sv. Nikolaja figūriņu un latīnisku aizlūguma vēlmes tekstu tagad atrodas jaunajā baznīcā. Vecās baznīcas zvans liets 1899. gadā Rīgā. Pēc jaunās baznīcas uzcelšanas salinieki turēja godā arī veco koka baznīcu, lai gan dievkalpojumi tur regulāri vairs nenotika. Roņu salas koka baznīca tika no jauna iesvētīta 1999.g. 31. decembrī un kopš tā laika ir atkal dievnams, kur tiek turēti svētbrīži, ir bijušas kristības un iesvētības.
Dievkalpojumi Roņu salas vecajā baznīcā notiek sestdienās, plkst.18.

1907. gadā no Zviedrijas ieradās salas jaunais mācītājs Augusts Ceterkvists (Zetterquist). Vēl tai pašā gadā, pārliecinājies par saspiestību koka baznīcā, viņs pasūtīja jaunas baznīcas projektu Rīgas akadēmiķim Otto Hofmanim.
Lai gan arhīvā saglabātajā apstiprinātajā projektā redzama tagadējai baznīcai pamatplānā līdzīga baļķu ēka ar sānu portālu, bet bez ģērbkambara, tomēr jauno baznīcu uzcēla no akmens. Laukakmeņus rūpīgi atlasīja un kala uz vietas, vienīgi stūru akmeņi esot atvesti no Zviedrijas jau apdarināti. Būvmeistari nāca no Sāmsalas un Muhu salas. Būvi finansēja, galvenokārt, ziedotāji no Zviedrijas.
Apstāklis, ka jauno baznīcu cēla pāris metru attālumā no vecās, izraisīja satraukumu pieminekļu sargātājos Rīgā, un tika pieprasīts atrast baznīcai citu vietu, taču roņsalnieki nepiekrita celt baznīcu citur. Tā no abām cieši blakus stāvošām baznīcām izveidojās Roņu salas unikālais ansamblis.
Akmenī kaltais gadaskaitlis baznīcas rietumu fasādē norāda uz celtniecības pabeigšanas gadu – Roņu salas jauno dievnamu iesvētīja 1912.g. 20.jūlijā.
Zviedri savu pēdējo dievkalpojumu pirms izceļošanas noturēja 1944.g. 4.augustā. Turpmākos gadu desmitus baznīca stāvēja tukša, bet kādu laiku tika izmantota kā labības noliktava. 1988.g. 3.martā baznīcu no jauna iesvētīja, trīs gadus vēlāk ēku ar bijušo Roņusalas zviedru palīdzību izremontēja, bet pastāvīgas rūpes svētvietai ir veltītas tikai pēdējos gados, kopš Roņu salas draudze pēc 52 gadu pārtraukuma ieguva sev mācītāju.
Altāris un kancele, arī soli un pārējā iekārta ir sākotnējā. Altāra gleznu ar aicinošo Kristu pēc mākslas profesora Karla Bloha parauga ir gleznojis Severins Nilsons Zviedrijā. Krustā sistā figūra pa labi no altāra ir 1924. gadā salu apciemojošo Zviedrijas krasta apsardzes jūrnieku dāvana.
Gaismas krāsainību vairo divi lieli skaisti rozešu logi. Austrumu rozete ar krustu un Kristus monogrammu ir vienā vecumā ar baznīcu un izgatavota Stokholmā (Neumann & Vogel Stockholms Glasmalerei). Rietumu fasādes rozete ar daudziem simboliem izgatavota Igaunijas Mākslas akadēmijā 1999. gadā pēc draudzes mācītāja prāvesta emer. Harri Reina meta.
Akmens kristāmtrauks tika svinīgi pārnests no vecās baznīcas uz jauno Zviedrijas arhibīskapa Nātana Sēderbloma vizītes laikā 1922. gadā. Baznīcas jaunais zvans dāvināts 1991.g. Roņu salas pirmās ērģeles būvēja 1991. gadā Igaunijas firma Kriisa Oreliehitus, arī šim nolūkam naudu ziedoja Roņusalas izcelsmes zviedri.
Lai gan jaunā baznīca izskatās glīta un sakopta, vaboles ir nopietni bojājušas celtnes visas koka daļas, ieskaitot nesošās sijas. Ar Pieminekļu aizsardzības organizācijas spēkiem ir savesta kārtībā torņa smaile, kas bija avārijas stāvoklī, taču baznīcas ātram un pilnīgam remontam trūkst līdzekļu.
Dievkalpojumi Roņu salas jaunajā baznīcā notiek darbdienās un sestdienās plkst.8., svētdienās plkst. 12.

Roņu salas bāka atrodas salas augstākajā punktā - Haubjerres kalnā. Bākas metāla korpuss samontēts 1877 gadā no Francijas rūpnīcā Le Havre izgatavotajām detaļām. Bākas uguns atrodas 65 m vjl.

Limo piekraste atrodas Roņu salas dienvidaustrumu daļā, tā ar pazīstama ar savām dziedošajām smiltīm. Šī ir populārākā no divām salas pludmalēm (otra – Kunsi – atrodas salas Z daļā).

Roņu salas muzejs dibināts 1990.gadā, ekspozīcija atvērta 1998.g. Šeit aplūkojami aptuveni 300 darbarīki un sadzīves priekšmetus, kurus kādreiz lietojuši salas iedzīmītnieki. Priekštatu par salas vēsturi un dabu sniedz 12 planšetes ar fotoattēliem un tekstu. Visunikālākie eksponāti ir:  8 tūkstošus gadu vecs roņu mednieku no kvarca darināts darbarīks, vecās koka baznīcas (1644) vējrādis ar pūķa galvu un zviedru iedzīvotāju gatavotais roņu medību ierocis. Divsimt gadus vecā Korsi sēta (Korsi talu) tiek rekonstruēta.

Latvijas tēlnieka Viļņa Titāna darinātā akmens zīme atrodas Roņu salas dienvidaustrumu piekrastē. Granītā kaltās skulpturālās buras izmēri ir 110×110×110 cm, tās pamatnē lasāms teksts igauņu un latviešu valodā Uguns bura. Veltījums jūrā braucējiem. Zīme atklāta 1997.gada 20.jūnijā.